Foto: Pixabay.com
Pirms elektroniskā laikmeta, ja veicāt ieguldījumu, jums tika izsniegts papīra sertifikāts, kas kalpoja kā ieguldījuma dokumentācija un kurā bija izklāstīti gan ieguldījuma nosacījumi, gan summa. Šos papīra sertifikātus citā vārdā vēl arvien sauc par vērtspapīriem. Mūsdienās termins vērtspapīrs attiecas uz apgrozāmu finanšu instrumentu, un tie iedalās trīs grupās: parādzīme, kapitāla vērtspapīri un sertifikāti. Visi vērtspapīri ir jūsu investīcija kādā uzņēmumā vai arī valstī, tādēļ ieguldījumi vērtspapīros ir samērā vienkārši.
Vērtspapīru tirgus var tikt pielīdzināts nekustamā īpašuma tirgum, jo tāpat kā mājokļu tirgu veido cilvēki, kuriem ir sapnis par savu personīgo māju, dzīvokli vai zemes gabalu, vērtspapīru tirgu veido tūkstošiem uzņēmumu īpašnieku, kuriem visiem ir nākotnes plāni, kas saistās ar veiksmīga, plaukstoša biznesa veidošanu un attīstīšanu. Uzņēmumu īpašniekiem ir vajadzība pēc finanšu kapitāla, un investori ir tie, kuri to nodrošina. Lielākā daļa lielo uzņēmumu nekad nevarētu sasniegt savu esošo panākumu līmeni, neaizņemoties vai kaut kādā veidā nepiesaistot naudu no ārpuses, tāpat kā lielākā daļa no mums nevarētu atļauties iegādāties īpašumu, vispirms neņemot hipotekāro kredītu.
Retos gadījumos uzņēmumu īpašniekiem ir pietiekami daudz naudas, lai viņi paši finansētu savu uzņēmējdarbību. Tad uzņēmums paliek kā privātīpašums, un tā īpašnieki saglabā visu peļņu. Ja uzņēmumu īpašniekiem nav pietiekami daudz līdzekļu, kas nepieciešami uzņēmējdarbības nodrošināšanai, viņi tos var vai nu aizņemties no bankas, vai arī piesaistīt papildu īpašniekus, kuriem ir kapitāls – šajos gadījumos tiek pārdoti vērtspapīri, un tā jūs attiecīgajā uzņēmumā iesaistāties kā ieguldītājs. Jūsu investētā summa ar laiku tiks atmaksāta, tādēļ ieguldījumi vērtspapīros ir uzskatāmi par paredzamiem, kas īpaši labi der tiem investoriem, kuri ciena stabilitāti.
